Divas nedēļas priecājos, ka varēšu beidzot pilnvērtīgi atlaist ar pārējiem uz tusu un šitāda ķibele. Iepriekš jau ieminējos par to ātrumkloķi, bet tie izrādījās tikai ziediņi. Es patiešām nevarēju iedomāties, ka T3 ātrumkloķis ir tāds deficīts. Pēc nesekmīgiem meklējumiem ceturtdienas garumā bija cerība, ka piektdienas rītā agri aizbraukšu uz šrotu,dabūšu kloķi un būšu ierindā, bet patiesība izrādījās skarba. Aizbraucu uz šrotu, kur iepriekš biju sarunājis augšminēto detaļu. Priekšā bija tāds panīgrs vecis, bet tas jau vienalga, ja tikai kloķis ir. Uz manu vaicājumu viņš pamāja uz viena pusizjaukta armijnieka pusi, sak, reku tev students tūlīt noskrūvēs. Aizejam pie busa - lieki teikt, ka busam kloķa nebija. Arī kārbas nē. Vispār tukša bundža! Vecis nemaz nelikās par to izbrīnījies un aizsūtīja mani ar "studentu" uz noliktavu. Puisis, gods, kam gods - cītīgi ložņāja pa plauktiem, rādīja dažnedažādus kloķus, bet īstā kaut kā nebija. Trešais variants, ko ieteica vecis - reku stāvot vēl viens T3 buss - lai skrūvējot no tā. Kloķis bija, turklāt kā manējais. Apskaidroju "studentam" kā viņš ņemas nost, pats ganos apkārt. Pēkšņi atskrien viena kundzīte un sāk brēkāt - ko mēs iedomājoties! Tas esot Andreja personīgais buss un dēļ viena ātrumkloķa nekāda automašīnas ārā jaukšana nebūšot (busam bija izārdīts panelis un izņemts motors). Cik varēja noprast, tad šrotā bija vairāki "galvenie" un beigu beigās sanāca galveno konsīlijs un nosprieda, ka kloķi man pārdot tomēr varētu. Par trīsdesmit latiem! Apjautājos vai tas kloķis tiešām ir no zelta un pacēlu cepuri.
Nesekmīgi kloķa meklējumi turpinājās visu dienu, līdz vakarā tomēr izšķīros par metināšanu, ko patiesībā vajadzēja izdarīt jau ceturtdien. Spēka nekur aizbraukt vairs nebija, jo sestdien agri no rīta bija jābūt citā pasākumā. Kloķi īstenībā joprojām meklēju, jo vecajam apakšā tajā atsperes mehānismā kaut kādi sūdi sagājuši, jo putekļu gumija, acīmredzot, jau sen izbeigusies.
P.S.
Arno savu kloķi no četrinieces drīz dabūs atpakaļ, jo man šis tas jāpametina, tā kā piebraukšu.
Paldies Elvim (vai Elvisam) par atsaucību izrevidējot savu garāžu. Kaut arī sekmes izpalika, patīkami, ka cilvēkiem ir vēlme palīdzēt.